Lūdzu atjauniniet savu pārlūkprogrammu

Jūsu Tīmekļa pārlūks nespēj pilnvērtīgi attēlot šo lapu, jo šī lapa ir būvēta balstoties uz moderniem Tīmekļa standartiem. Lai apskatītu šo lapu, aicinām Jūs izvēlēties kādu no modernajiem Tīmekļa pārlūkiem, kas pieejami zemāk.

Bezmaksas pārlūkprogrammas - visas pārlūkprogrammas nodrošina vienādas pamatfunkcijas un ir viegli lietojamas. Izvēlieties, kuru pārlūkprogrammu vēlaties lejupielādēt:

Ko skatīt?

Dabas vērtības, skaisti skati, klusums, neskartas teritorijas un daudzveidīga vide – dodies lūkot dabas objektus Saldus novadā!

Kalnu dabas taka tika atklāta 2014. gadā. Takas garums ir 1.5 km, tā sākas pie Kanavišķu ūdenskrātuves un ved gar Loša upi. Takā izvietotas norādes un informācija par apskates objektiem – brūnogļu transportēšanai izveidoto dzelzceļa uzbērumu, zilā māla stāvkrastu un Airīšu dižakmeni.Dabas takā iekārtotas vairākas atpūtas un skatu vietas, viena no tām atrodas pie dižozola. Taka ir piemērota gan nesteidzīgām pastaigām, gan pārgājieniem – apmeklētāju ērtībām ir izveidotas laipas, tiltiņi un stāvākās vietās arī kāpnes. Takas galā ir iekārtota ugunskura vieta un nojume piknikam.

Ezeres dabas un vēstures taka “Pa sentēvu pēdām”

Lielisku atpūtu, skaistas ainavas un ar senatnes elpu apdvestus vēsturiskus objektus var izbaudīt, dodoties izzinoši izklaidējošā piedzīvojumā pa Ezeres dabas un vēstures taku „Pa sentēvu pēdām”. Iespējams aplūkot arī Muitas māju, kurā 1945. gada 8. maijā tika parakstīts „Kurzemes katlā” ielenktā vācu karaspēka kapitulācijas akts. Taka sākas pie Ezeres vidusskolas (muižas kompleksa), tās garums ir 3 km.

Parks ir Jaunauces muižas ēku kompleksa daļa, kas ieskauj kungu māju un to norobežo no saimniecības ēkām. Galvenie skatu punkti atradušies uz pils terases, saliņā, abos paviljonos, uz tiltiņiem un uz pastaigu ceļiem tajās vietās, kur kājāmgājējs tuvojas celiņa līkumam. Tas kalpo gan kā atpūtas vieta, gan tūrisma objekts, gan skaists un daudzveidīgs mācību līdzeklis kultūras un dabas interesentiem.

Kalnsētas parks ir iecienīta atpūtas un izklaides vieta. Gar Cieceres upes krastiem un dziļāk parkā atrodamas gan šauras, stāvas un romantiskas taciņas, gan platas takas rāmām pastaigām, līdz ar to sev piemērotu maršrutu parka iepazīšanai atradīs ikviens.

Kalnsētas parka vēsture aizsākās ar Kalnamuižas izveidošanu. 19. gadsimta otrajā pusē gleznainajos un paugurainajos Cieceres upes krastos barons Georgs fon Reke nodibināja muižu ar nosaukumu “Berghof” jeb Kalnamuiža un ierīkoja ainavu parku. Šobrīd Kalnamuižas kungu ēkā atrodas Saldus tehnikums.

Cauri parkam līkumodama tek Cieceres upe, kas 17. gadsimtā bijusi kuģojama – hercoga Jēkaba laikā upe izmantota produkcijas pārvadāšanai no Saldus apkārtnes ražotnēm. Mūsdienās parka teritorijā Ciecere ir sekla un akmeņaina, pie estrādes uz upes mākslīgi izveidots neliels ūdenskritums.

Saldus pilskalns atrodas netālu no Saldus ezera krastiem. Kuršu senlietas, kas atrastas tā tuvumā liecina, ka Saldus bijis apdzīvots jau krietni pirms 12. gadsimta. Saldus pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Par to saglabājušās daudzas teikas, kuras parasti stāsta par saldo dzīvi kalna iekšpusē un beidzas ar teikumu: “Saldu ēdu, saldu dzēru, Saldus kalna galiņā”. Biļļu kalnā, pie ceļa, ir iekārtots stāvlaukums, no kura atklājas brīnišķīgs skats uz Saldus ezeru un pilskalnu.

Skaistā dabas un pastaigu taka, kuras garums ir 370 metri, vijas gar Cieceres upi no Kuldīgas ielas tilta līdz Saules ielas tiltam. Tomēr varētu teikt, ka, šķērsojot tiltu, harmoniskā taka turpinās līdz pat gleznainajam Saldus ezeram. Upes tuvumā ierobežoto teritoriju un zemo vietu dēļ taka ierīkota laipas veidā, ko ērti var izmantot arī  māmiņas ar bērnu ratiem. Taka priecē acis arī ar košiem apstādījumiem, puķu dobēm un dzīvās dabas daudzveidību.

Ciecere ir 51 km gara Ventas labā krasta pieteka. Tā iztek no Cieceres ezera un sava tecējuma gaitā uzņem 52 pieteku ūdeņus. Upes vidējais platums ir 10 m, tā stipri līkumo un dažos posmos veido salas.

Cieceres upe 6 km garumā izvijas cauri Saldus pilsētai, tā saglabājot plašu zaļo zonu pilsētas centrā un veidojot daudz jauku atpūtas vietu un romantisku stūrīšu. Šodien, vērojot upi, liekas gluži neticami, ka 17. gs. tā bijusi kuģojama. Taču vēstures ziņas liecina, ka hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Ciecere izmantota produkcijas pārvadāšanai no dažādajām Saldus apkārtnes ražotnēm. Savukārt 19. gs. beigās uzņēmējs Vicinskis pat uzbūvējis īpašu kuģīti Frauenburg izpriecas braucienam pa Cieceri – no pilsētas līdz Upesmuižai.

Nīgrandes pagastā Ventas upe vilina apmeklētājus ne vien ar gleznainajām ainavām, bet arī ar lieliskām atpūtas vietām.

Dabas liegums „Zvārde” un dabas parks „Zvārdes meži”

Zvārdes dabas liegums izveidots Zvārdes pagasta austrumu malā. Tas aptver Stūru un Zvārdes purvus, kā arī Ķerkliņu ezera apkaimi. Lieguma teritorija ir nozīmīga daudzu reto putnu sugu ligzdošanas vieta. Tur vēl joprojām ir plašas saimnieciski gandrīz neskartas teritorijas, kur regulāri sastopamas tādas apdraudēto putnu sugas kā jūras ērglis, sarkanā klija un grieze.

Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums

Ventas un Šķerveļa ieleja ir dabas liegums, kas izvietojies Ventas upes un tās pietekas Šķērveļa ielejā, administratīvi ietilpst Pampāļu pagastā Saldus novadā un Skrundas un Nīkrāces pagastos Skrundas novadā. Liegums izveidots, lai aizsargātu izcilu Ventas ielejas un tās pietekas – Šķērveļa posmu. Konstatēti vairāki aizsargājamie biotopi, no kuriem nozīmīgākie ir smilšakmens atsegumi, nogāžu un gravu meži, upju straujteces un dabiski upju posmi.

Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Natura 2000 teritorija. Nozīmīgākās dabas vērtības: juras perioda nogulumu atsegumi, dabiska un ekstensīvi apsaimniekota upes ieleja ar aizsargājamiem nogāžu un gravu mežiem, sugām bagātām mēreni mitrām pļavām, avotiem, kuri izgulsnē avotkaļķus, un upes straujteci, kā arī īpaši aizsargājamo sugu – villainās gundegas, lapkoku praulgrauža, biezās perlamutrenes, spožās skudras atradnēm. Pavisam teritorijā konstatēti 8 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi, no kuriem 4 ir īpaši aizsargājami arī Latvijā, un 16 īpaši aizsargājamās sugas.

Dabas liegums “Sātiņu dīķi” un putnu novērošanas tornis

Dabas liegums “Sātiņu dīķi” ir mākslīgi veidots vairāku dīķu komplekss, kur migrācijas laikā pulcējas liels skaits ūdensputnu: ziemeļu gulbji, pīles, ķīvītes, tārtiņi, mērkaziņas u. c. Lieguma teritorijā ligzdo zivju ērglis, melnais stārķis, mazais ērglis, grieze, pelēkvaigu dūkuris u.c., kopumā ap  30 aizsargājamas putnu sugas. Daudzos dīķos ierīkotas mākslīgās ligzdas ūdensputnu ligzdošanai. Teritorijā atrodas arī putnu novērošanas tornis ar kopējo augstumu 9.8 metri. Daļu teritorijas apsaimnieko Sātiņu zivsaimniecība.

Nelielais, bet gleznainais Saldus ezers atrodas pavisam tuvu Saldus centram, tas novietojies ielejā starp vairākiem pakalniem. Ezera platība ir 11.9 ha. Pie tā izveidota labiekārtota pludmale ar atpūtas vietu, volejbola un rotaļu laukumiem, vasaras sezonā darbojas arī āra kafejnīca, var iznomāt Sup dēļus.

19. gadsimta beigās uz Ezeres upes izveidotais dzirnavu ezers ir Ezeres pagasta lielākā ūdenstilpe (13.1 ha). Turpat līdzās aplūkojamas arī Ezeres ūdensdzirnavas, kas celtas 20. gadsimta sākumā un dzirnavu dīķa slūžas, kas ekspluatācijā tika nodotas 1982. gadā. Kļavas lapas formā veidotā slūžu konstrukcija ir retums Latvijā. Ezerē makšķernieku un atpūtnieku iecienīts ir arī turpat netālu esošais Sustes dīķis (8.2 ha). Abos dīķos makšķerēšana atļauta tikai ar licencēm. Pie dīķiem izveidotas atpūtas un ugunskura vietas.

 Zaņas dzirnavu dīķis ir izveidojies, ceļot dzirnavas ap 1880. gadu. Tā platība ir 22.6 hektāri, garums aptuveni 3 km, vidējais dziļums aptuveni 2.4 m. Krasti ir lēzeni, vietām pastāvi, apauguši ar kokiem, krūmiem, vidū mākslīgi izveidota saliņa – Indzele. Sadarbojoties ar Zaņas pagasta pārvaldi, makšķernieku klubs organizē licencētu makšķerēšanu. Pie dzirnavu dīķa izveidotas 10 laipas makšķerēšanai, iekārtota arī peldvieta, rotaļu laukums bērniem un pludmales volejbola laukums.

Ūdenskrātuve (19 ha) izveidota uz Loša upes. Tā ir Nīgrandes pagasta lielākā ūdenstilpne. Turpat netālu, Loša upes kreisajā krastā, atklātas brūnogļu iegulas un atsegumi. Pie „Līčiem” vēl šodien skatāma kādreizējā brūnogļu ieguves vieta.

Vadakstes ūdenskrātuve (110 ha) izveidota uz Vadakstes upes. Ūdenskrātuve kļuvusi par iecienītu atpūtas un makšķerēšanas vietu. Vadakstes „Upmaļos” iekārtotas telšu vietas, pieejama arī pirtiņa.

Pakuļu ūdenskrātuve (172,4 ha) ir lielākā ūdenskrātuve Saldus novadā, tā izveidota uz Cieceres upes, netālu no Lašupes. Ūdenskrātuve ir iecienīta vieta atpūtai pie ūdens. Makšķerēšana Pakuļu ūdenskrātuvē ir atļauta tikai ar licencēm.

Odzēnu, Svētaiņu un Ķērkliņu ezeri

Odzēnu (20 ha), Svētaiņu (30 ha) un Ķērkliņu (50 ha) ezeri ir Zvārdes pagasta lielākie ezeri. Tie atrodas Cieceres-Ķērkliņu subglaciālajā iegultnē. Ezerus ieskauj meži un saimnieciski neskartas teritorijas, arī privātīpašumi.

Cieceres gleznainie līkumi iedvesmojuši ne vienu vien Saldus apkaimes mākslinieku, bet savs akmens Cieceres krastā ir tikai gleznotājam Janim Rozentālam. Tas atrodas Cieceres labajā krastā, ūdens malā pie tilta balstiem. Akmens savulaik pārvietots, tam daļa nošķelta. Uz akmens bieži sēdējis un gleznojis mākslinieks Janis Rozentāls. Akmens redzams viņa gleznās “Pie strauta” un “Ziemas ainava”. Tuvākās apkaimes ainas attēlotas arī citās dzimtajai pusei veltītās gleznās.

Dižakmens “Vadakstes valdnieks”

Dižakmens “Vadakstes valdnieks” Lielezeres (Ezeres) muižas parkā. Tā augstums ir 4.2 m. Akmenī iekalts muižas pārvaldnieka barona fon Tolla vārds un gada skaitļi “1845-1855”. Pēc nostāstiem, gada skaitļi norāda akmens velšanas ilgumu vai arī laika posmu, kurā ierīkots parks. Akmens šurp atvelts no Vadakstes upes krasta.

Lētīžas upītes labajā krastā, Nīgrandes pagastā atrodas iespaidīgs un neskarts dabas piemineklis – Lētīžas dižakmens. Akmens atrodas daļēji upītē, tā garums ir vairāk nekā 4 m un platums vairāk nekā 3 m. Akmens tilpums ir apmēram 15 kubikmetri. Dižakmenim iespējams piekļūt no Vaiņodes novada Embūtes pagasta „Viļņu” mājām, kuru saimnieki viesiem labprāt izrāda savu lauku sētu un apkārt esošo dabas skaistumu.

 

Attiecībā uz Cērpenes dižakmeni zināmi tikai tā izmēri – 7.1 x 4 x 1.5 metri.

Atrodas Lētīžas upes labā krasta sāna gravā, apmēram 9.5 km no Nīgrandes un 1.3 km uz ZA no Meldzeres kapsētas. Meldzeres dobumakmens ir sens kultakmens. Ziņas par tā nozīmi vietējie nodevuši tālāk no paaudzes paaudzē līdz pat 20. gs. Šodien tas vairs neatrodas savā sākotnējā atrašanās vietā, jo Nīgrandes pagasta ļaudis to pārvietojuši, lai paglābtu no iznīcības.

Vienīgā dzīvā palmu priede Latvijā skatāma Kursīšu pagastā pie Baložu mājām. Tā ir unikāls dabas objekts – priede, kas dabīgi ieguvusi palmas formu. Domājams, ka tā ir vēja slotas jeb „Raganu slotas” tālāka attīstības forma, kas radusies mutācijas rezultātā. Priedei ir biezs, lodveidīgs vainags 10 m caurmērā, koka augstums ir 13 m.

Līču dižozola apkārtmērs ir 6.16 metri. Tas atrodas  Cieceres upes stāvkrastā – ainaviskā vietā, kur paveras skats uz upi un iekārtota neliela atpūtas vieta. Katru gadu ozola apkārtne tiek sakopta pavasara talkās, tomēr jārēķinās, ka vasarā teritorija var nebūt nopļauta.

Kalnziednieku dižozols atrodas netālu no Saldus – Kuldīga autoceļa, pie Ošenieku ciema Jaunlutriņu pagastā. Tas ir Saldus novada varenākais dižozols – tā apkārtmērs ir 7.9 m. Vareno ozolu var pamanīt jau garām braucot. Lai nokļūtu pie ozola, jānogriežas uz Ošeniekiem un jādodas pāri laukam.

Kalnu dabas taka

Nīgrandes pagasta Kalni

56.458858, 22.115859

Ezeres dabas un vēstures taka “Pa sentēvu pēdām”

Ezeres pagasts, Saldus novads

56.402896, 22.369814

Jaunauces pils parks

Jaunauces pils, Jaunauces pagasts, Saldus novads

56.443843, 22.689370

Kalnsētas parks

Kalnsētas parks, Saldus, Saldus novads

56.668147, 22.515298

Saldus pilskalns

Saldus pilskalns, Saldus, Saldus novads

56.669663, 22.509390

Cieceres dabas taka

Sākums - iepretim Saldus tirgus stāvlaukumam (Kuldīgas iela 4), noslēgums pie Saules ielas tilta pār Cieceres upi

56.667802, 22.491857

Cieceres upe

Saldus novads

56.668039, 22.516945

Ventas senleja

Nīgrandes pagasts, Saldus novads

56.487850, 22.103209

Dabas liegums „Zvārde” un dabas parks „Zvārdes meži”

Zvārdes pagasts, Saldus novads

56.539922, 22.578199

Ventas un Šķērveļa ielejas dabas liegums

Pampāļu pagasts, Saldus novads

56.581853, 21.987744

Ģeomorfoloģiskais liegums Zaņā

Zaņas pagasts, Saldus novads

56.472925, 22.145258

Dabas liegums “Sātiņu dīķi” un putnu novērošanas tornis

Novadnieku pagasts, Saldus novads

56.636941, 22.334589

Saldus ezers

Pludmales iela, Saldus, Saldus novads

56.672050, 22.507165

Ezeres dzirnavu dīķis

Ezere, Ezeres pagasts, Saldus novads

56.404975, 22.371980

Zaņas dzirnavu ūdenskrātuve

Zaņas pagasts, Saldus novads

56.456893, 22.181203

Kanavišķu ūdenskrātuve

Nīgrandes pagasts, Saldus novads

56.458643, 22.115818

Vadakstes ūdenskrātuve

Vadakstes pagasts, Saldus novads

56.370161, 22.757853

Pakuļu ūdenskrātuve

Zirņu un Lutriņu pagasti, Saldus novads

56.679924, 22.338496

Odzēnu, Svētaiņu un Ķērkliņu ezeri

Zvārdes pagasts, Saldus novads

56.573959, 22.603098

Rozentāla akmens

Kalnsētas parks, pie Jelgavas ielas tilta

56.667723, 22.507573

Dižakmens “Vadakstes valdnieks”

Ezeres pagasts, Saldus novads

56.400700, 22.355800

Lētīžas dižakmens

Nīgrandes pagasts, Saldus novads

56.497370, 21.95210

Cērpenes dižakmens

Nīgrandes pagasts, Saldus novads

56.479554, 21.976503

Meldzeres dobumakmens

Nīgrandes pagasts, Saldus novads

56.498283, 21.958083

Palmu priede

Kursīšu pagasts, Saldus novads

56.487246, 22.349644

Līču dižozols

Lutriņu pagasts, Saldus novads

56.700141, 22.284484

Kalnziednieku dižozols

Ošenieki, Jaunlutriņu pagasts, Saldus novads

56.811656, 22.283559

https://turisms.saldus.lv/wp-content/themes/saldus.sem.lv/img/m