Oskara Kalpaka muzejs atrodas Zirņu pagasta „Airītēs”. Ikviens interesents aicināts aplūkot gan skaisto muzeja ēku, gan mūsdienīgo un atraktīvo ekspozīciju. Viena no ekspozīcijas daļām veltīta brīvības cīņām un O. Kalpaka bataljonam, citā aplūkotas Oskara Kalpaka gaitas Pirmā Pasaules kara laikā, savukārt ekspozīcijas trešajā daļā atspoguļotas liecības par Oskara Kalpaka bērnību un jaunību.

Viesiem ir pieejams audiogids trīs valodās – latviešu, vācu un angļu valodā. Skolēnu un ceļotāju grupām ekskursija jāpiesaka iepriekš, zvanot uz tālruni +371 22017465. Pie muzeja ir ugunskura vieta, neliels parks un šķēršļu trase.

2023. gadā pie muzeja atklāta brīvdabas ekspozīcija “Kaujas priekšpostenis”, kas ir Baltijas valstīs lielākais kaujas priekšposteņa pilnizmēra brīvdabas atdarinājums. Šāda veida kaujas priekšposteņi bija izplatīti NATO starptautisko drošības atbalsta spēku militārajās operācijās un miera uzturēšanas misijās Afganistānā un Irākā, kurās piedalījās arī Latvijas NBS karavīri.

Kādreizējais pilsētas tirgus laukums šodien ir iemīļota saldenieku un pilsētas viesu atpūtas vieta, kur tiek rīkoti koncerti un svinēti svētki. 1919. gada 10. martā Saldus kļuva par pirmo pulkveža Oskara Kalpaka bataljona atbrīvoto Latvijas pilsētu. Kā to dienu liecību, uz laukuma novietots piemiņas akmens, kas nodēvēts Oskara Kalpaka vārdā.

Šajā vietā 1869. gadā tika iesvētīta Saldus sinagoga. Otrais pasaules karš un nacistiskās Vācijas īstenotais genocīds pret ebreju tautu 1941. gadā izdzēsa no Saldus pilsētas vēstures gan Saldus ebreju kopienu, gan sinagogas ēku. 2020. gadā šī vieta ir atdzimusi Sinagogas skvēra veidolā.

2015. gada 15. maijā Saldū, Striķu ielā 5, tika atklāta piemiņas plāksne mūziķim un komponistam Ērikam Ķiģelim. Šajā namā mūziķis dzīvojis 20 gadus. Piemiņas plāksni veidojis mākslinieks Egils Mednis. Piemiņas plāksnes simbols ir zīlīte. Šis simbols izvēlēts, jo Ērika Ķiģeļa dziesma “Zīlīte” ir viena no zināmākajiem viņa darbiem. Plāksne tapusi ar Saldus Rotari kluba un sabiedrības atbalstu.

Jaņa Rozentāla dzimtās mājas „Bebri” atrodas Saldus pagastā. Jaukās ainavas ap mājām, iespējams, savulaik ietekmējušas viņa izaugsmi par izcilu gleznotāju. „Bebros” ir novietota piemiņas plāksne, kura vēsta par ievērojamā mākslinieka saistību ar šo vietu, bet Jaņa Rozentāla muzejs iekārtots Saldū – mākslinieka paša projektētajā mājā – darbnīcā.

Kopš 1997. gada notiek kara apbedījumu izpēte un karavīru pārapbedīšana. Šobrīd Saldus vācu karavīru kapos pārapbedīti ap 26 000 vācu karavīru, bet darbi vēl arvien turpinās, jo visas karavīru apbedījumu vietas vēl nav izpētītas.  Ir pieejami arī Saldus vācu karavīru kapos apglabāto karavīru un visā Latvijā kritušo karavīru reģistri – par tajos pieejamo informāciju interesēties, rakstot uz e-pastu ilze.haruna@saldus.lv.

2009. gada jūnijā atklāto piemiņas ansambli veido četri stilizēti vagoni – katrs atšķirīgam izsūtīšanas laikam. Vagonu jumti simbolizē mājas. Ansambļa vidū – altāris un krusts. Piemineklis atšķiras no citiem, jo atgādina, ka Latvijas pilsoņus izsūtīja ne tikai 1941. gada 14. jūnijā un 1949. gada 25. martā. Deportācijas bijušas arī starp šiem datumiem. Piemineklis veidots tā, lai tajā iegravēto izsūtīto vārdu un uzvārdu sarakstu varētu papildināt, jo izpēte turpinās. Piemiņas ansambli veidojusi vietējā māksliniece un novadpētniece Maija Eņģele.

Kapliča celta 1879. gadā, atjaunota 1990. gadā. Tajā apglabāti baronu Nolkenu dzimtas pārstāvji. Ir nostāsti, ka kapliča ar pazemes ejām esot savienota ar Ezeres muižas dzīvojamo ēku.

Rakstniece Irma Grebzde dzimusi Reņģes stacijas ēkā. Dzelzceļa līnija atklāta reizē ar Jelgavas – Mažeiķu dzelzceļa līniju, bet jaunākā stacijas ēka celta 1935. gadā. Pie ēkas redzama piemiņas plāksne rakstniecei.

Netālu no dzimtajām mājām “Kalna Krīcmaņiem” uzstādīts piemiņas akmens rakstniekam Jēkabam Janševskim, kurš savos romānos spilgti atainojis novada dzīvi un vietējo ļaužu raksturus.