Kalnsētas parks ir iecienīta atpūtas un izklaides vieta. Gar Cieceres upes krastiem un dziļāk parkā atrodamas gan šauras, stāvas un romantiskas taciņas, gan platas takas rāmām pastaigām, līdz ar to sev piemērotu maršrutu parka iepazīšanai atradīs ikviens.

Kalnsētas parka vēsture aizsākās ar Kalnamuižas izveidošanu. 19. gadsimta otrajā pusē gleznainajos un paugurainajos Cieceres upes krastos barons Georgs fon Reke nodibināja muižu ar nosaukumu “Berghof” jeb Kalnamuiža un ierīkoja ainavu parku. Šobrīd Kalnamuižas kungu ēkā atrodas Saldus tehnikums.

Cauri parkam līkumodama tek Cieceres upe, kas 17. gadsimtā bijusi kuģojama – hercoga Jēkaba laikā upe izmantota produkcijas pārvadāšanai no Saldus apkārtnes ražotnēm. Mūsdienās parka teritorijā Ciecere ir sekla un akmeņaina, pie estrādes uz upes mākslīgi izveidots neliels ūdenskritums.

“Mākslas, mūzikas un mīlestības ceļš” ir apmēram 5 km garš pastaigu taku maršruts Kalnsētas parkā. Tas izveidots, lai apmeklētājus iepazīstinātu ar parka vēsturi un ievērojamiem Saldus novadniekiem – gleznotāju Jani Rozentālu un mūziķi Ēriku Ķiģeli. Plašākas un šaurākas maršruta takas un taciņas ved gar Cieceres upes ainaviskajiem krastiem un pa Kalnsētas parka ēnainajiem pauguriem. Vairākās vietās izvietoti informācijas stendi, kas iepazīstina ar  ievērības vērtiem parka objektiem, vēsturiskiem notikumiem, nostāstiem un  personībām.

Cieceres gleznainie līkumi iedvesmojuši ne vienu vien Saldus apkaimes mākslinieku, bet savs akmens Cieceres krastā ir tikai gleznotājam Janim Rozentālam. Tas atrodas Cieceres labajā krastā, ūdens malā pie tilta balstiem. Akmens savulaik pārvietots, tam daļa nošķelta. Uz akmens bieži sēdējis un gleznojis mākslinieks Janis Rozentāls. Akmens redzams viņa gleznās “Pie strauta” un “Ziemas ainava”. Tuvākās apkaimes ainas attēlotas arī citās dzimtajai pusei veltītās gleznās.

Ciecere ir 51 km gara Ventas labā krasta pieteka. Upe iztek no Cieceres ezera un sava tecējuma gaitā uzņem 52 pieteku ūdeņus. Upes vidējais platums ir 10 m, tā stipri līkumo un dažos posmos veido salas.

Cieceres upe 6 km garumā izvijas cauri Saldus pilsētai, tā saglabājot plašu zaļo zonu pilsētas centrā un veidojot daudz jauku atpūtas vietu un romantisku stūrīšu. Šodien, vērojot upi, liekas gluži neticami, ka 17. gs. tā bijusi kuģojama. Taču vēstures ziņas liecina, ka hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Ciecere izmantota produkcijas pārvadāšanai no dažādajām Saldus apkārtnes ražotnēm. Savukārt 19. gs. beigās uzņēmējs Vicinskis pat uzbūvējis īpašu kuģīti Frauenburg izpriecas braucienam pa Cieceri – no pilsētas līdz Upesmuižai.

Skaistā Cieceres dabas un pastaigu taka vijas gar Cieceres upi no Kuldīgas ielas tilta līdz Saules ielas tiltam. Tomēr, šķērsojot Kuldīgas ielas tiltu, pastaigu var turpināt pa gājēju celiņiem līdz pat gleznainajam Saldus ezeram un labiekārtotajai pludmalei. Upes tuvumā ierobežoto teritoriju un zemo vietu dēļ taka ierīkota laipas veidā, un ir piemērota arī pastaigām ar bērnu ratiņiem. Taka ved garām Saldus lielākajam bērnu rotaļu laukumam “”Pīļuks”.  Gar taku vietām veidoti krāšņi apstādījumi, kas viskošākie un iespaidīgākie ir vasaras mēnešos.

Nelielais, bet gleznainais Saldus ezers atrodas pavisam tuvu Saldus centram, tas novietojies ielejā starp vairākiem pakalniem. Ezera platība ir 11.9 ha. Pie tā izveidota labiekārtota pludmale ar atpūtas vietu, volejbola un rotaļu laukumiem, vasaras sezonā darbojas arī āra kafejnīca, var iznomāt SUP dēļus.

18,4 metru augstais Cieceres ezera skatu tornis sniedz iespēju izbaudīt gleznainās Cieceres ezera un apkārtējo lauku ainavas. Tornis atrodas uz mākslīgi veidota uzbēruma, līdz ar to kopējais augstums sasniedz 30 metrus. Pie torņa iekārtota piknika vieta ar koka galdiem un soliem. Tornis atrodas apmēram 6 km attālumā no Brocēniem un 5 km attālumā no Saldus.

Cieceres ezers (277 ha) atrodas Brocēnu pilsētas un Cieceres pagasta teritorijās. Ezers atrodas subglaciālajā vagā un ir izteiksmīgākais šāda veida ezers Latvijā – vietām atgādina upi ar augstiem krastiem. Ezerā atrodas Ozolu sala (14 ha), kas ir Natura 2000 teritorija, dabas liegums. No ezera iztek Cieceres upe (garums 51km), lielākā pieteka ir Mazupe (16 km).

Dabas liegums “Sātiņu dīķi” ir mākslīgi veidots vairāku dīķu komplekss, kur migrācijas laikā pulcējas liels skaits ūdensputnu: ziemeļu gulbji, pīles, ķīvītes, tārtiņi, mērkaziņas u. c. Lieguma teritorijā ligzdo zivju ērglis, melnais stārķis, mazais ērglis, grieze, pelēkvaigu dūkuris u.c., kopumā ap  30 aizsargājamas putnu sugas. Daudzos dīķos ierīkotas mākslīgās ligzdas ūdensputnu ligzdošanai. Teritorijā atrodas arī putnu novērošanas tornis ar kopējo augstumu 9.8 metri. Daļu teritorijas apsaimnieko Sātiņu zivsaimniecība – iepriekš piesakoties, var vienoties par ekskursiju.

Šeit lieliski var baudīt ne tikai mieru un skaistu dabu, bet arī sportot un aktīvi pavadīt laiku, jo pludmalē ir ierīkots volejbola laukums, basketbola laukums, ir arī skeitparks, bērnu laukums un āra trenažieri.  Pludmale ir labiekārtota –  ir informācijas stends, ģērbtuve un soliņi. Pastaigu taka sākas pie Cieceres ezera pludmales Brocēnos. Tā ir ap 1 km gara, ved gar ezera krastu  gandrīz līdz Brocēnu mežaparkam. Pie takas iekārtotas vairākas atpūtas vietas un izveidoti skaisti apstādījumi Dūņupītes krastos takas noslēgumā.

Kalnu dabas taka tika atklāta 2014. gadā. Takas garums ir 2,3km, tā sākas pie Kanavišķu ūdenskrātuves un ved gar Loša upi līdz pat ietekai Ventā.  Takā izvietotas norādes un informācija par apskates objektiem – brūnogļu transportēšanai izveidoto dzelzceļa uzbērumu, zilā māla stāvkrastu un Airīšu dižakmeni. Dabas takā iekārtotas vairākas atpūtas un skatu vietas, viena no tām atrodas pie dižozola. Taka ir piemērota gan nesteidzīgām pastaigām, gan pārgājieniem – apmeklētāju ērtībām ir izveidotas laipas, tiltiņi un stāvākās vietās arī kāpnes. Takas galā ir ugunskura vieta un nojume piknikam.

Lielisku atpūtu, skaistas ainavas un ar senatnes elpu apdvestus vēsturiskus objektus var izbaudīt, dodoties izzinoši izklaidējošā piedzīvojumā pa Ezeres dabas un vēstures taku „Pa sentēvu pēdām”. Iespējams aplūkot arī Muitas māju, kurā 1945. gada 8. maijā tika parakstīts „Kurzemes katlā” ielenktā vācu karaspēka kapitulācijas akts. Taka sākas pie Ezeres pamatskolas (muižas kompleksa), tās garums ir 3 km.

Līkais mežs atrodas pie pašas Saldus pilsētas robežas ar Novadnieku pagastu, kura teritorijā tas iekļaujas. Biedrība “OK Saldus” mežā izveidojuši distanču slēpošanas trasi, aktīvās atpūtas cienītājiem pieejamas arī skriešanas trases. Meža takas un trases ir iecienītas pastaigu takas visos gadalaikos, tikai ziemas periodā pastaigām nav izmantoja slēpošanas trase.  Saldus pilsētas pusē, pie Irbenieku ielas, meža malā iekārtota neliela atpūtas vieta.

Veides mežs ir iecienīta Saldus pilsētas iedzīvotāju pastaigu un sportisku aktivitāšu vieta. Mežā ir vairākas takas – pastaigas garumu var izvēlēties individuāli, dodoties pa īsākiem vai garākiem taku lokiem. Pie ieejas mežā – aiz Saldus vidusskolas stadiona iekārtota atpūtas un piknika vieta.

Saldus pilskalns atrodas netālu no Saldus ezera krastiem. Kuršu senlietas, kas atrastas tā tuvumā liecina, ka Saldus bijis apdzīvots jau krietni pirms 12. gadsimta. Saldus pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. Par to saglabājušās daudzas teikas, kuras parasti stāsta par saldo dzīvi kalna iekšpusē un beidzas ar teikumu: “Saldu ēdu, saldu dzēru, Saldus kalna galiņā”. Vislabākais skats uz pilskalnu un Saldus panorāmu paveras skatu laukumā Biļļu kalnā. Ikviens aicināts nofotogrāfēties pie uzraksta “Saldus”. Pie ceļa, ir iekārtots stāvlaukums.

Meža burvību var baudīt pastaigā pa Brocēnu mežaparku. Pastaigu takas ir ap 3km garas. Mežaparkā apskatāmi rododendru stādījumi – vasaras sākumā apmeklētājus priecē vairāk nekā 60 ziedošu rododendru. Parkā izveidotas divas virvju trases aktīvai atpūtai – “Brocēnu gaisa takas”, kas apmeklētājiem pieejamas bez maksas. Zemā trase pieejama ikvienam, bet augstā trase (ap 8m augstumā) – tikai izmantojot speciālo drošības aprīkojumu un instruktora klātbūtnē.

Remtes muižas pili ieskauj plašs (26 ha) 19. gs. sākumā veidots ainavu parks ar daudzveidīgiem stādījumiem un savu dīķu un kanālu sistēmu. Parkā atrodas vairāki skulpturāli pieminekļi: Medību tornis (restaurēja 2015. gadā), kur grāfu laikā ēstas brokastis, Lāču būda, kur mitināti grāfa iegādātie lācēni, Lapene, Moku kambaris un mākslīgi izveidota Mīlestības saliņa. Parka malā aug Mīlestības ozols (apkārtmērs – 5,3 m), kuru iecienījuši jaunlaulātie. Pie muižas pils izveidota arī “Sajūtu taka”, kurā var pārbaudīt dažādas maņas, staigājot pa vairāku veidu segumiem un konstrukcijām. Līdzās parkam atrodas Remtes ezers (75,5 ha), no kura iztek Viesatas upīte. Ezera krastā redzams 19. gs. vidū neogotikas formās celtais Peldu tornis.

Ainaviski vērtīgais brīvā plānojuma muižas parks starp Vadakstes upi un Lielezeres muižas kungu māju ierīkots 19. gadsimta otrajā pusē. Parkā izveidotas pastaigu takas, kas ļauj baudīt atpūtu dabā un apskatīt dažādus dabas un vēstures objektus. Ievērības cienīgs ir  dižakmens ”Vadakstes valdnieks”(4.2 m), ko muižas ļaudis šurp atvēluši no Vadakstes krasta. Akmenī iekalts muižas pārvaldnieka barona fon Tolla vārds un gada skaitļi “1845-1855”. Pēc nostāstiem gada skaitļi norāda akmens velšanas ilgumu vai arī laika posmu, kurā ierīkots parks.

Vadakstes muižas kompleksu ieskauj 18. – 19. gs. veidots muižas parks, kurā sastopamas retas koku sugas. Pastaigu taka gar Vadakstes upi aizvedīs līdz Vadakstes ūdenskrātuvei, kur noteikti jāizmanto iespēja nostāties ar vienu kāju Latvijā, ar otru – Lietuvā. Parkā papildus vēsturiskajiem koku un krūmu stādījumiem tiek veidots arī jauns objekts – Ceriņu dārzs. Dārzs ik gadu tiek paplašināts, un šobrīd jau ir iestādīti 62 ceriņu krūmi.

Striķu muižas apbūve un piegulošais parks veidojušies 19. gs. sākumā. Parkā ir pastaigu takas, bērnu rotaļu laukums, pie dīķa iekārtota atpūtas vieta.

Jaunauces pili ieskauj 19.gs. ainavu parks (7 ha), kas līdz mūsdienām saglabājis savu sākotnējo apjomu, plānojumu un muižas laika stādījumus. Parks un visa muižas apbūves centra plānojums izceļas ar skaidru, nesabojātu telpisko struktūru un māksliniecisko kvalitāti. Lauces, koku un krūmu grupas, dīķa konfigurācija rada 19.gs. noskaņu. Pēc rekonstrukcijas parks atguvis celiņu tīklu, tiltiņus, lapenes, solus un muižas laika tenisa laukumu.  Jaunauces pils parks kalpo gan kā atpūtas vieta, gan tūrisma objekts, gan skaists un daudzveidīgs mācību līdzeklis kultūras un dabas interesentiem. Parku iespējams izstaigāt gida pavadībā.

Zvārdes dabas liegums izveidots Zvārdes pagasta austrumu malā. Tas aptver Stūru un Zvārdes purvus, kā arī Ķerkliņu ezera apkaimi. Lieguma teritorija ir nozīmīga daudzu reto putnu sugu ligzdošanas vieta. Tur vēl joprojām ir plašas saimnieciski gandrīz neskartas teritorijas, kur regulāri sastopamas tādas apdraudēto putnu sugas kā jūras ērglis, sarkanā klija un grieze.

Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Natura 2000 teritorija. Nozīmīgākās dabas vērtības: juras perioda nogulumu atsegumi, dabiska un ekstensīvi apsaimniekota upes ieleja ar aizsargājamiem nogāžu un gravu mežiem, sugām bagātām mēreni mitrām pļavām, avotiem, kuri izgulsnē avotkaļķus, un upes straujteci, kā arī īpaši aizsargājamo sugu – villainās gundegas, lapkoku praulgrauža, biezās perlamutrenes, spožās skudras atradnēm. Pavisam teritorijā konstatēti 8 Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamie biotopi, no kuriem 4 ir īpaši aizsargājami arī Latvijā, un 16 īpaši aizsargājamās sugas.

Nīgrandes pagastā Ventas upe vilina apmeklētājus ne vien ar gleznainajām ainavām, bet arī ar lieliskām atpūtas vietām.

19. gadsimta beigās uz Ezeres upes izveidotais dzirnavu ezers ir Ezeres pagasta lielākā ūdenstilpe (13.1 ha). Turpat līdzās aplūkojamas arī Ezeres ūdensdzirnavas, kas celtas 20. gadsimta sākumā un dzirnavu dīķa slūžas, kas ekspluatācijā tika nodotas 1982. gadā. Kļavas lapas formā veidotā slūžu konstrukcija ir retums Latvijā.

Ezerē makšķernieku un atpūtnieku iecienīts ir arī turpat netālu esošais Sustes dīķis (8.2 ha). Abos dīķos makšķerēšana atļauta tikai ar licencēm. Pie dīķiem izveidotas atpūtas un ugunskura vietas.

Dižakmens “Vadakstes valdnieks” Lielezeres (Ezeres) muižas parkā. Tā augstums ir 4.2 m. Akmenī iekalts muižas pārvaldnieka barona fon Tolla vārds un gada skaitļi “1845-1855”. Pēc nostāstiem, gada skaitļi norāda akmens velšanas ilgumu vai arī laika posmu, kurā ierīkots parks. Akmens šurp atvelts no Vadakstes upes krasta.

Ūdenskrātuve (19 ha) izveidota uz Loša upes. Tā ir Nīgrandes pagasta lielākā ūdenstilpne. Turpat netālu, Loša upes kreisajā krastā, atklātas brūnogļu iegulas un atsegumi. Pie „Līčiem” vēl šodien skatāma kādreizējā brūnogļu ieguves vieta.

Vadakstes ūdenskrātuve (110 ha) izveidota uz Vadakstes upes. Ūdenskrātuve kļuvusi par iecienītu atpūtas un makšķerēšanas vietu.

Pakuļu ūdenskrātuve (172,4 h) izveidota uz Cieceres upes, netālu no Lašupes. Ūdenskrātuve ir iecienīta vieta atpūtai pie ūdens. Makšķerēšana Pakuļu ūdenskrātuvē ir atļauta tikai ar licencēm. Tās var iegādāties Saldus Tūrisma informācijas centrā vai internetā: https://www.manacope.lv/waterbody/pakulu_udenskratuve.

Odzēnu (20 ha), Svētaiņu (30 ha) un Ķērkliņu (50 ha) ezeri ir Zvārdes pagasta lielākie ezeri. Tie atrodas Cieceres-Ķērkliņu subglaciālajā iegultnē. Ezerus ieskauj meži un saimnieciski neskartas teritorijas, arī privātīpašumi.

Lētīžas upītes labajā krastā, Nīgrandes pagastā atrodas iespaidīgs un neskarts dabas piemineklis – Lētīžas dižakmens. Akmens atrodas daļēji upītē, tā garums ir vairāk nekā 4 m un platums vairāk nekā 3 m. Akmens tilpums ir apmēram 15 kubikmetri. Dižakmenim iespējams piekļūt no Vaiņodes novada Embūtes pagasta „Viļņu” mājām, kuru saimnieki viesiem labprāt izrāda savu lauku sētu un apkārt esošo dabas skaistumu.

Attiecībā uz Cērpenes dižakmeni zināmi tikai tā izmēri – 7.1 x 4 x 1.5 metri.

Atrodas Lētīžas upes labā krasta sāna gravā, apmēram 9.5 km no Nīgrandes un 1.3 km uz ZA no Meldzeres kapsētas. Meldzeres dobumakmens ir sens kultakmens. Ziņas par tā nozīmi vietējie nodevuši tālāk no paaudzes paaudzē līdz pat 20. gs. Šodien tas vairs neatrodas savā sākotnējā atrašanās vietā, jo Nīgrandes pagasta ļaudis to pārvietojuši, lai paglābtu no iznīcības.

Vienīgā dzīvā palmu priede Latvijā skatāma Kursīšu pagastā pie Baložu mājām. Tā ir unikāls dabas objekts – priede, kas dabīgi ieguvusi palmas formu. Domājams, ka tā ir vēja slotas jeb „Raganu slotas” tālāka attīstības forma, kas radusies mutācijas rezultātā. Priedei ir biezs, lodveidīgs vainags 10 m caurmērā, koka augstums ir 13 m.

Striķu pilskalns ir dzīva vēstures grāmata. Te saskatāmas daudzu gadsimtu pēdas, kam varam mēģināt izsekot: seno zemgaļu pilskalns un senkapi, baronu Bēru kapsēta, kara laika tranšejas un bunkuri. Pie pilskalna ir informatīvs stends. Attālums no Striķu muižas līdz pilskalnam ir 2,6 km.

Kalnziednieku dižozols atrodas netālu no Saldus – Kuldīga autoceļa, pie Ošenieku ciema Jaunlutriņu pagastā. Tas ir Saldus novada varenākais dižozols – tā apkārtmērs ir 7.9 m. Vareno ozolu var pamanīt jau garām braucot. Lai nokļūtu pie ozola, nedaudz aiz Ošenieku ciema jānogriežas pa labi no autoceļa un tālāk jādodas kājām.

Sauļu ozols atrodas Kursīšu pagasta Sauļu kapos. Mājas lapā dziedava.lv norādīts, ka tā apkārtmērs ir 6.52 m. Varenais ozols īpaši izceļas tradicionālajā Latvijas lauku kapsētas ainavā.

Līču dižozola apkārtmērs ir 6.16 metri. Tas atrodas  Cieceres upes stāvkrastā – ainaviskā vietā, kur paveras skats uz upi un iekārtota neliela atpūtas vieta. Katru gadu ozola apkārtne tiek sakopta pavasara talkās, tomēr jārēķinās, ka vasarā teritorija var nebūt nopļauta.

Bruņinieku dižozols atrodas pie Lutriņu – Lašupes ceļa. Iespaidīgais ozols savilkts ar trosēm, jo tam izveidojusies plaisa. Atrodas tuvu ceļam, un to var pamanīt ikviens, kas brauc Lašupes virzienā no Lutriņu puses.