Ko skatīt?
Atkāpties soli pagātnē, ļauties vēstures valdzinājumam un senu ēku vilinājumam – esiet laipni aicināti apmeklēt Saldus novada muižas un pilis!
Kalnamuiža
Celta 1872. gadā Kalnsētas parkā, Cieceres upes krastos. Tās kompleksā ietilpst arī kalpu māja, klēts un parks. Muižas pirmais īpašnieks bijis Georgs fon Reke, kas dibinājis muižu ar nosaukumu Berghof – Kalnamuiža. Šodien muižā atrodas Saldus tehnikums.
Jaunauces pils (Neu- Autz)
Jaunauces vārds minēts jau 13. gs. kā Livonijas ordeņvalsts īpašums. Jaunauce bijusi gan valsts īpašums, gan privātmuiža. Aptuveni 150 gadus tā dēvēta par Mazauci. Hercogs Jēkabs atjaunojis Jaunauces nosaukumu. Laika gaitā muižas īpašnieki mainījušies. Kungu māja būvēta 19. gs. sākumā ampīra stilā grāfam K. J. F. fon Mēdemam.
19. gs. Jaunauces pilī bija izcilākā tā laika mākslas kolekcija Kurzemes guberņā – 84 vecmeistaru gleznas, t. sk. Rafaela, Leonardo da Vinči darbi, tēlnieka Bertela Torvaldsena darinātie marmora krūšutēli, un citu izcilu meistaru darbi. Izmantojot papildinātās realitātes digitālo aplikāciju “VĀRTI”, skenējot marķierus, šodien var apskatīt gleznas, krūšutēlus un senās dejas 3D formātā.
20. gs. sākumā arhitekts Makss Aleks fon der Rops veicis interjeru atjaunošanu. Tajā ir saglabājies vēlīnā klasicisma interjeru komplekss, lielākā 19. gs. sākuma krāšņu kolekcija (7 krāsnis) un Latvijā vienīgais autentiskais klasicisma stila kupola gleznojums. Samērā labi saglabājušās arī 9 muižas saimniecības ēkas. Ilgu gadus ēkā atradās Jaunauces pamatskola, no šī laika pilī saglabājušās un apskatei pieejamas ekspozīcijas „Skolas sols” un „Fizikas un ķīmijas kabinets”.
Vadakstes muiža (Waddaxt)
Vadakstes muiža atrodas upes labajā krastā, kur kādreiz bijis zemgaļu pilskalns un pēdējā apmetne pirms pārcelšanās uz Lietuvu. Vēlāk upes krastā uzcelta Vadakstes muiža, kas kopš 16. gs. piederējusi baronu Bistramu dzimtai. 18. gs. otrajā pusē celta vecā kungu māja (vēlākā kalpu māja). Ēkā saglabājušās greznas, klasicisma stila durvis un logu apkalumi. Esošās saimniecības ēkas, stallis un klēts būvētas 19. gs. sākumā. Muižas kungu māja būvēta 1911. – 1914. g. neoklasicisma stilā pēc arhitekta L. Reinīra projekta. Saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un plašas koka kāpnes uz otro stāvu. Ovālās zāles nišās redzamas podiņu krāsnis ar kolonnām. Muižas kompleksu ieskauj 18. – 19. gs. veidots muižas parks, kurā sastopamas retas koku sugas.
Striķu muižas apbūve
Striķu muižas apbūve veidojusies 19. gs. sākumā. Saglabājusies kungu māja, muižas klēts, dārznieka māja, saimniecības ēka, dzīvojamā māja un muižas parks (4 ha). Pie muižas atrodas parks ar dīķi. Striķu muiža piederēja baronam Bēram. Muižas kungu ēkā tagad atrodas Striķu kultūras nams.
Jaunmuižas pils un parks
Jaunmuižas pils un parks atrodas Jaunlutriņu pagasta centrā. Muiža celta 19. gadsimta sākumā. Starp Jaunmuižas kungu māju un ceļu atrodas Jaunmuižas parks (2,2 ha) ar svešzemju koku un krūmu stādījumiem. Piebraucamā ceļa aleja priecē ar dižiem ošiem. Parkā atrodas arī liepu aleja, kuru esot stādījis pils jaunskungs, pirms vedis mājās līgavu, tādēļ tā nodēvēt par Mīlestības aleju. Ievērības cienīgas ir Jaunmuižas klēts durvis, kas gatavotas no romba formā izvietotiem dēļiem un bagātīgi dekorētas ar lielām naglām. Klēts un parks ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Bijušajā muižas kalpu mājā dzimis pulkvedis Jukums Vācietis (1873-1938).
Lielezeres muižas apbūve
Tagadējā Ezeres teritorija pēc Livonijas Ordeņa valsts likvidēšanas 1575. gadā kļuva par Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera domēni. Ketleru dzimtas īpašumā muiža bijusi līdz 1793. gadam, kad Terēze Ketlere apprecējusies ar Reņģes muižas īpašnieku Vilhelmu Ašbergu.
Viņš 1835. gadā, parādu spiests, pārdevis Lielezeres muižu, kas tolaik aptvērusi Ezeres, Pampāļu un Reņģes apgabalus, Pēterburgas bagātniekam ebrejam baronam Ludvigam fon Štiglicam. Štiglici, kas savulaik bijuši ievērojami Krievijā ar savu ekonomisko darbību, aktīvi veicināja Lielezeres saimnieciskās dzīves uzlabošanos. Paši īpašnieki gan nav uzturējušies Ezerē pārāk bieži, un muižu pārvaldījis pārvaldnieks de Tolls.
1871. gadā Lielezeres novads ticis pārdots baronam Gustavam fon Nolkenam. Nolkenu, kuri pieņēmuši grāfu Reiternu titulu, īpašumā šis novads saglabājās līdz 1920. gada agrārajai reformai. Lielezeres muižas apbūve veidota 18. gadsimta beigās un 19. gadsimtā, muižas dzīvojamā ēka vairākkārt pārbūvēta. 20. gs. 50-tajos gados veidota piebūve skolas vajadzībām. Arī šobrīd muižas ēkā atrodas skola – Ezeres pamatskola.
Remtes muižas apbūve
No sākotnējās Remtes muižas apbūves kompleksa saglabājusies vecā kungu māja (celta 18. gs.), kura atrodas iepretī jaunajai pilij. Vecajā kungu mājā ap 1875. g. atvērta aptieka, te dzīvojis muižas pārvaldnieks, vēlāk tā bijusi dārznieka māja. Ēka pārbūvēta 20. gs. 60. gados. Remtes Jaunā pils celta 1800. g. Berlīnes klasicisma stilā pēc toreizējā muižas īpašnieka grāfa Karla Medema pasūtījuma. 1880. g. pils modernizēta, piebūvējot tai galos nelielus šķērskorpusus un centrālajā daļā – rizalītu ar neorenesanses stila zelmini. 1906. g. vasarā pils izdega revolucionāru sarīkotā ugunsgrēkā. Bojā gāja gadsimtiem krātas mākslas vērtības un Medemu dzimtas relikvijas. Kopš 1921. gada pilī darbojās pamatskola, bet 1929. g. pils vēlreiz cieta ugunsgrēkā. Tā kā pils divreiz degusi, tās interjera apdare nav saglabājusies. Pils, kuru ieskauj plašs ainavu parks, ir iecienīta vieta kāzu ceremonijām un vasaras nometnēm.
Jaunauces mācītājmuiža „Oši”
Jaunauces mācītājmuiža „Oši” atrodas gleznainā vietā Ezeres upes krastā. Tur savu bērnību un 15 darba gadus pavadījis ievērojamais latviešu valodas un etnogrāfijas pētnieks, mācītājs Augusts Bīlenšteins. Mācītājmuižas parkā aug divi lielākie Jaunauces pagasta dižozoli.