2023. gada 2. maijā Oskara Kalpaka laukumā tika atklāts jauns vides objekts – Saldus pulkstenis. Tā autors ir saldenieks Aigars Andersons. Pulkstenis tapis, iedvesmojoties no Jaņa Rozentāla aizraušanās ar Art Deco un jūgendstilu. Autors savā darbā apzināti citējis Rozentāla daiļradei nozīmīgo, jo pulkstenim pretim ir gan gleznotājam mīļš dzimtās pilsētas dievnams, gan tam veltītas gleznas “No baznīcas” telpisks atdarinājums.

Par godu mākslinieka 155. jubilejai, 2021. gada maijā uz kāpnēm pie Saldus Sv. Jāņa Evaņģēliski luteriskās baznīcas uzstādītas septiņas bronzas skulptūras dabīgā lielumā, kas atveido tēlus no Jaņa Rozentāla gleznas “Pēc dievkalpojuma”. Septiņi tēli atspoguļo dažādas sabiedrības grupas, ieskaitot Rozentāla vecākus – māti Lavīzi un tēvu Miķeli. Kā zināms, J. Rozentāls savā jaunībā aizvadījis daudzas svētdienas pie Saldus baznīcas, vērodams baznīcēnus, fotografējot un skicējot Saldū dzīvojušos un sev pazīstamos cilvēkus. Pirms 127 gadiem gleznā iemūžinātie mūsu novada cilvēki tagad pārtapuši bronzas skulptūrās un nostājušies mums līdzās pašā Saldus centrā.

Skulptūras radījis tēlnieks Sandis Aispurs.

2019. gada maijā skatu laukumā Biļļu kalnā tika atklāts jauns vides objekts Saldū – iespaidīga izmēra uzraksts “Saldus” ar īpašo “u” burtu. Vides objekts novietots vietā, no kuras paveras viens no skaistākajiem Saldus skatiem – uz Saldus pilskalnu un Saldus ezeru. Objekts brīvi pieejams apskatei ikvienam – tas atrodas autoceļa P109 malā (Jelgavas iela), un pie tā atrodas liels un ērts stāvlaukums. Esiet laipni aicināti iemūžināt sevi fotogrāfijās ar šo objektu un lielisko Saldus skatu fonā!

Saldū dzimušā tēlnieka Kārļa Īles skulpturāli veidotā strūklaka „Medus piliens” rotā Māra Čaklā skvēru. Strūklakas ideja sakņojas Saldus novadnieka – dzejnieka Māra Čaklā – pilsētas poētiskajā salīdzinājumā ar „medus pilienu Kurzemes bļodā”.

Strūklaku veido divas horizontālas medus kāres, kuras savieno iespaidīgs medus piliens. Augšējās kāres ir debesu simbols. Apakšējās kāres ir zemes simbols. Un mēs – cilvēki – esam kaut kur pa vidu. Debesu kāres veidotas no metāla, zemes kāres – no granīta. Lielais medus piliens veido saikni starp debesīm un zemi, gluži kā norādot cilvēka vietu telpā. Ūdens brīvi plūst pāri debesu kāres malām, daļa ūdens notek strūkliņu un pilienu veidā, tādējādi radot medus lietu, kur atveldzēties un parotaļāties.

Vides objekts ir veltījums izcilajam novadniekam – Saldus pilsētas Goda pilsonim Mārim Čaklajam. Tas ļauj interesentiem iepazīties ar dzejnieka atstāto nemateriālo mantojumu, skandējot dzeju un dziesmas ar Čaklā vārdiem. Radot objektu, mākslinieks Egils Mednis  iedvesmojies no dzejnieka dzimtajai pilsētai Saldum veltītā dzejoļa “Dzejolis par to, kas iznāk”.
Vides objekta īstenošanu veica Saldus Rotari klubs, izmantojot LEADER pieeju, piesaistot ES, Saldus novada pašvaldības un privāto sponsoru līdzekļus.

2019. gada maijā atklāts jaunajai Saldus novada identitātei “Saldus piepilda” veltītais vides objekts – īpašais Saldus “U” burts. Baltais, stilizētais “U” burts veidots no izturīga materiāla, tāpēc uz tā drīkst gan sēdēt, gan pakāpties, un tas diennakts tumšajā laikā tiek izgaismots dažādās krāsās. Ikviens laipni aicināts to ne tikai apskatīt klātienē, bet arī iemūžināt fotogrāfijās.

Par godu ievērojamā latviešu mākslinieka Jaņa Rozentāla 150. jubilejai, kas tika atzīmēta 2016. gadā, vairāku Saldus pilsētas ēku fasādes tika pie lielformāta gleznojumiem pēc J. Rozentāla gleznu motīviem. Gleznojumi apskatāmi:

• pirmais gleznojums apskatāms Tūristu ielā 1 (gala fasāde no Viesnīcas ielas puses). Autore Sandra Strēle izmantojusi J. Rozentāla gleznas “Pavasaris” motīvus. Gleznojums veidots vairākos slāņos un izmantojot atšķirīgus gleznieciski tehnoloģiskos paņēmienus;

• otrais gleznojums redzams uz ēkas sienas Lielajā iela 2b (gala fasāde M. Čaklā skvēra virzienā).  Tas tapis atbilstoši Svena Neilanda iecerei: “Par ierosmes avotu sienas gleznojuma skicei tika izvēlēta Jaņa Rozentāla veidotā krāsu litogrāfija “Gulbju jaunavas”. Katra grafikas darba pamatā ir zīmējums. Rozentāls šo tehniku pārvaldījis brīvi, kas redzams arī darbā “Gulbju jaunavas””;

• ​​gleznojumā Lielajā ielā 5 autore Sandra Strēle izmantojusi J. Rozentāla „Studija gleznai (Itālija)” motīvus;

• gleznojumā uz ēkas sienas Avotu ielā 12 mākslinieces Sandras Strēles idejas pamatā ir elementi no J. Rozentāla darbiem: „Skatuves priekškara skice Aspazijas lugas „Vaidelote” iestudējumam Rīgas Latviešu teātrī, „Pīlādža studijas”, kā arī „Skice pasaku krājuma „Apsolītais dēls” vākam”.

2015. gada 15. maijā Saldū, Striķu ielā 5, tika atklāta piemiņas plāksne mūziķim un komponistam Ērikam Ķiģelim. Šajā namā mūziķis dzīvojis 20 gadus. Piemiņas plāksni veidojis mākslinieks Egils Mednis. Piemiņas plāksnes simbols ir zīlīte. Šis simbols izvēlēts, jo Ērika Ķiģeļa dziesma “Zīlīte” ir viena no zināmākajiem viņa darbiem. Plāksne tapusi ar Saldus Rotari kluba un sabiedrības atbalstu.

Vairākās pilsētas vietās apskatāmas slavenā latviešu gleznotāja Jaņa Rozentāla gleznu reprodukcijas.  Pie Sv. Jāņa Evaņģēliski luteriskās draudzes baznīcas atrodas gleznas “Pēc dievkalpojuma” reprodukcija, Cieceres upes krastos pie Kalnsētas parka -“Veļas mazgātājas”, Kalnsētas parkā pie tiltiņa – “Studija.Vītoli”, savukārt Biļļu kalnā- gleznas “Miests Kurzemē” reprodukcija.

Saldus skulpturālā ziedu bite atrodas pie rotaļu laukumā “Pīļuks”. To veido vairāki simti puķu stādiņu. Bite ir aptuveni 6 m gara un 4 m plata. Tā pilsētniekus un pilsētas viesus iepriecina  arī ziemā, jo, ietērpta svētku rotā, mirgo skaistās spuldzītēs.

Skulptūra tapusi Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros organizētajā plenērā “Industriālā māksla Brocēnos” 2018. gadā. Tā atrodas aiz Brocēnu kultūras centra, netālu no pludmales. Skulptūru veidojusi māksliniece Agnese Rudzīte-Kirillova.