Saldus Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca ir Saldus vecākā celtne. Pirmā mūra baznīca Saldū šai vietā uzcelta 1614.-1615. gadā par hercoga Vilhelma līdzekļiem. Tagadējā baznīca celta 1737. gadā, bet 19. gs. beigās pārbūvēta pēc V. Neimaņa projekta. Baznīcā atrodas unikāli mākslas pieminekļi – Liepājas meistara K. A. Hermaņa būvētās ērģeles, manierisma stila kancele, 19. gs. 2. pusē būvētais altāris ar meistara J. Dēringa altārgleznu u.c. Baznīcu vienā no saviem zināmākajiem darbiem – diplomdarbā “Pēc dievkalpojuma” attēlojis ievērojamais gleznotājs Janis Rozentāls. 2021. gadā uz baznīcas kāpnēm uzstādītas bronzas skulptūras dabīgā lielumā, kas atveido septiņus šīs gleznas tēlus.

Kad 1930. gadā Saldū izveidojās otra evaņģēliski luteriskā draudze, tai bija nepieciešama sava baznīca. Saldus un apkārtnes turīgāko mājas saimnieki rūpīgi ķērās pie jaunas baznīcas celtniecības, ziedojot tai līdzekļus, būvmateriālus, transportu un darbaspēku. Baznīca tika uzcelta 1934. gadā pēc arhitekta P. Dreimaņa projekta.  Ēkas arhitektūrā izmantotas gotikas un romānikas formas. Altārgleznu “Jēzus Kristus svētī labības laukus” gleznojis E. Dolmanis.  1995. gadā draudzei piešķirts Mārtiņa Lutera vārds.

Jau 1461. gadā Saldū pastāvējusi Romas katoļu baznīca.  Taču draudze veidojusies ap 1923. gadu. Uzcelt Saldū baznīcu katoļu draudzei izdevās tikai ar trešo mēģinājumu. Jaunās Saldus Sv. Pētera un Pāvila baznīcas celtniecība aizsākās 1999. gada rudenī. Projektu izstrādājis Saldus arhitekts Aigars Andersons. Baznīca celta par Latvijā un ārvalstīs savāktiem ziedojumiem. Arī draudzes locekļi ieguldījuši daudz darba un līdzekļu, lai baznīcu uzceltu. Baznīcas celtniecība un labiekārtošana pabeigta 2008. gadā.

1897. gadā likts pamatakmens Saldus pareizticīgo baznīcas ēku būvei. Pareizticīgo draudze nostiprinājās un paplašinājās Krievijas valdīšanas laikā līdz pirmajam pasaules karam. Baznīcā skatāmas interesantas 19. gs. ikonas “Kristus augšāmcelšanās, “Kristus valdnieks”, “Kazaņas Dievmāte”.

Sv. Gregora kristīgās kalpošanas skola dibināta 1995.gadā. Tās dibināšanas iniciators bija arhibīskaps J. Vanags. Lai gan skolas identitāte ir luteriska, tā ir atvērta un pieņem studentus no jebkuras kristīgās konfesijas. Gadu gaitā paplašinoties darbības virzieniem, skola ieguvusi Misijas centra statusu.

Saldus baptistu draudze dibināta jau 1870. gadā. Lūgšanu nama celtniecībai nepieciešamo zemi ir dāvinājis E. Vecmanis, bet būvdarbus vadījis Fricis Kronlīns. Skrundas ielā 12a tika uzcelta divstāvu koka ēka, kas kā lūgšanu nams iesvētīta 1883. gadā.

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis atrodas Gaiķu ciemā. Pirmā baznīca Gaiķos celta ap 1640. gadu un bijusi no koka. Tagadējā baznīca celta 1658. gadā. 1684. gadā baznīcai piebūvēts tornis, bet 1817. gadā tā tika pilnīgi atjaunota. Baznīca ievērojama ar tās aprīkojumu – altāri un unikāliem gleznojumiem uz baznīcas solu durvīm.

1827. gadā pabeigta pēc skaita piektā Lutriņu baznīcas būve, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Baznīcā saglabājies 19. gs. sākumā veidotais altāris un altārgleznas, kā arī senie rituāla trauki.

Grīvaišu luterāņu baznīca, kapsēta un Grīvaišu krogs veido 17.-19. gs. Latvijas laukiem raksturīgu ēku kompleksu. Baznīca un krogs celti no šajā reģionā izplatīta būvmateriāla – kleķa (māla un sasmalcinātu salmu sajaukuma). Grīvaišu baznīcā saglabājusies manierisma stila kancele ar kokgriezumiem (17. gs.) un neogotisks altāris (19. gs.).

Priedulas luterāņu baznīca celta 16.gs. beigās kā viena no 70 baznīcām, kas tika būvētas Kurzemē pēc hercoga Gotharda Ketlera pavēles. Priedulas baznīca ir ievērojama ar 17. gs. interjera priekšmetiem – bikts solu un altāri, kā arī 18. gs. kanceli. Baznīcā atrodas arī vairāki seni rituāla trauki ar māksliniecisku vērtību. Pie baznīcas atrodas Priedulas viduslaiku kapsēta. Tur redzami savdabīgi kapu pieminekļi, ko no šūnakmens veidojis ķesteris un draudzes skolas skolotājs Heinrihs Štrauss.

Nīgrandes luterāņu baznīca (1775. gads) ir Nīgrandes pagasta vecākā ēka, kur vēl saglabājušies 18. gs. darinātie zvani un torņa gailis. Pirmā baznīca celta 17. gs. 60-tajos gados un saukusies par Pīlesmiesta baznīcu. Miests izveidojies par pilsētiņu, kura 1658. gadā ieguvusi pilsētas tiesības. Tomēr ar laiku tā panīkusi un 1754. gadā pievienota Nīgrandes muižai. 1775. gadā Pīlesmiesta koka baznīcas vietā celta mūra baznīca, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. Līdzekļus tās celtniecībai devusi Nīgrandes muižas toreizējā īpašniece Katrīna Helēna fon Reke. Baznīca kapitāli remontēta 1883. un 1975. gadā.

2005. gadā bīskaps Vilhelms Lapelis iesvētīja baznīcas pamatus. Baznīcas celtniecība pabeigta 2009. gadā. Altāri veidojusi Nīgrandes māksliniece Maija Eņģele, izgatavojis Nīgrandes meistars Aivars Birznieks. Baznīca ir atvērta apmeklētājiem.

Remtes baznīca celta no 1775. līdz 1780. g. par Remtes muižas īpašnieku valsts grāfa Johana Frīdriha fon Medema un viņa trešās sievas Agneses Elizabetes, dzimušas Brukenas-Fokas, līdzekļiem. Vēl tagad baznīcas portālu rotā akmenī kalts abu baznīcas patronu alianses ģerbonis. 1945. g. 11. maijā, svinot uzvaru pār Vāciju, baznīcu aizdedzināja Padomju armijas karavīri un tā nodega. Ap 1970. g. baznīcas mūri tika pielāgoti noliktavas vajadzībām. Kopš 1992. g. baznīcā atkal notiek dievkalpojumi, bet 1997. g. atjaunota baznīcas torņa smaile. Kādreizējās altāra gleznas vietā tagad novietota altāra skulptūra – novadnieces tēlnieces Artas Dumpes dāvana.

Padomju varas laikā lielākā daļa Zvārdes pagasta teritorijas tika nodota PSRS gaisa karaspēka daļai mērķpoligona izveidošanai. Bumbu lauka centrā atradās Zvārdes un Ķērkliņu baznīcas, kā arī Rīteļu kapsēta, kura tika pilnībā izpostīta. Bijušā poligona teritorijā palikušās iespaidīgās pagātnes liecības – sagrauto baznīcu drupas – spilgti ilustrē latviešu tautas vēstures traģiskās lappuses.

Baznīca celta pie pašas Lietuvas robežas, kur Vadakste ietek Ventā. Pirmā baznīca šeit celta 16. gs. beigās pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma par 70 baznīcu draudžu izveidošanu un baznīcu ēku uzcelšanu hercogistē. Zem šīs baznīcas esot bijušas izmūrētas kapenes, kurās, iespējams, bijuši apglabāti Ezeres Ketleru dzimtas pārstāvji. Jauna baznīca, kuras drupas vēl tagad redzamas, uzcelta 1769. gadā. Baznīcā 1888. gadā kristīts ievērojamais latviešu tēlnieks Kārlis Zāle.

Jaunauces luterāņu baznīca celta 1612. gadā, Kurzemes hercoga Vilhelma laikā, un vairākkārt pārbūvēta. Savulaik tajā par mācītāju strādājis ievērojamais valodnieks Augusts Bīlenšteins. Pēc 2. pasaules kara baznīcas ēka vairs netika atjaunota. Baznīcas drupas ir attīrītas un sakoptas, un pie drupām top īpašs mūris – tas tiks mūrēts no akmeņiem, kuros tiks iekalti Jaunauces pagastā reiz bijušo, bez nu zudošo māju nosaukumi.

Sākotnēji baznīca, par kuru pirmās ziņas ir no 17. gs., bijusi koka koka ēka, taču tā nodegusi un vietā uzcelta pašreizējā mūra ēka. Rubas baznīcas ēka kopš 1960. gadiem ilgstoši bijusi pamesta un neizmantota. Šobrīd drupas un to apkārtne ir daļēji sakopta, pie baznīcas vārtiem izvietota informācija par baznīcas ēku un tās likteni.