No 17. jūnija Oskara Kalpaka muzeja apmeklētājiem būs pieejama brīvdabas ekspozīcija “Kaujas priekšpostenis”.

Jaunākā ekspozīcija stāstīs par Nacionālo bruņoto spēku karavīru dienestu starptautisko operāciju un miera uzturēšanas misiju laikā, kā arī kļūs par Baltijas valstīs lielāko kaujas priekšposteņa (COP – combat outpost) pilnizmēra brīvdabas atdarinājumu. 

Latvijas Kara muzeja filiāles “O. Kalpaka muzejs un piemiņas vietas “Airītes” apkārtne ir viena no Latvijas Neatkarības kara (1918-1920) kauju vietām, kas 20. gs. 20.-30. gadu laika posmā pēc organizācijas “Pulkveža Kalpaka savienības” iecerēm tika izveidota kā Neatkarības kara un Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku pirmā pavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka piemiņa vieta un muzejs. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā muzejs un apkārtējā teritorija atdzima kā Neatkarības kara un karavīru piemiņas vieta, stāstot par latviešu karavīriem, tradīciju pārmantojamību, par mūsdienu Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un to darbību.

Turpinot filiāles attīstību, O. Kalpaka muzeja un piemiņas vietas “Airītes” apkārtnes pieguļošajā teritorijā tiek veidota brīvdabas ekspozīcija “Kaujas priekšpostenis”. Šī ekspozīcija ir paredzēta kā 1. kārta plānotajā muzeju apkārtnes teritorijas revitalizācijā, paredzot saimniecības ēkas atjaunošanu un militārās tehnikas laukuma izbūvi. Brīvdabas ekspozīcijas mērķis ir Stāstīt par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dienestu un darba ikdienu piedaloties starptautiskajās operācijās un miera uzturēšanas misijās.

Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijas valsts sāka veidot savus bruņotos spēkus. 1991. gada augustā sāka veidoties zemessardze, kļūstot par 1994. gadā izveidoto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pamatu. NBS attīstījās līdz ar valsts aizsardzības sistēmu. Šodien tos veido tradicionālie bruņoto spēku veidi – sauszemes, gaisa un jūras spēki, ar vienotu vadību. Līdz ar neatkarīgas valsts atjaunošanu un savas aizsardzības struktūras veidošanu viena no Latvijas drošības prioritātēm bija integrācija Rietumvalstu kolektīvajās drošības sistēmās. 2004. gada 29. martā Latvija kļuva par pilntiesīgu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (NATO) locekli. Mūsdienās Nacionālie bruņotie spēki ir militāro formējumu kopums, kuru galvenais uzdevums ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no iespējamās agresijas. NBS veido regulārie spēki, Zemessardze un NBS rezerve. Miera laikā NBS personālsastāvu veido: profesionālā dienesta karavīri, zemessargi, civilie darbinieki, kā arī uz regulārām mācībām iesauktie rezerves karavīri.

Kaujas priekšpostenis (angļu val. combat outpost jeb COP) ir jebkura izvērsta, neliela militāri tehniska būve, izvietota atstatus no lielākām militārām bāzēm. Kaujas priekšposteni izmanto kā darbības bāzi nelielām karaspēka vienībām. Šāda veida kaujas priekšposteņi bija izplatīti NATO starptautisko drošības atbalsta spēku militārajās operācijās un miera uzturēšanas misijās Afganistānā un Irākā, kurās piedalījās arī Latvijas NBS karavīri. Visbiežāk kaujas priekšpostenis ir maza, labi aizsargāta militāra fortifikācijas būve, no kuras karavīri veic patruļas un kaujas operācijas. Kaujas priekšposteņus parasti izvieto tuvu apdzīvotām vietām, gar nozīmīgiem ceļiem, to krustojumiem vai pierobežu teritorijās. Kaujas priekšposteņus veido atbilstoši to darbības mērķiem un reljefam. Visbiežāk kaujas priekšposteņu būvniecībai tiek izmantoti smilšu maisu krāvumi. Kaujas priekšposteņa aizsardzības funkciju uzlabošanai papildus tiek būvētās betona barjeras, dzeloņdrāšu vijumi, vārti, novērošanas torņi, dzīvojamās barakas un citas ikdienas karavīra darbam nepieciešamās militāri tehniskas būves.

Par pamatu vēsturiskai kaujas priekšposteņa rekonstrukcijai kalpoja Afganistānā un Irākā dienējušo Latvijas karavīru atmiņstāsti, vēsturiskas fotogrāfijas, materiālās liecības un muzeja jaunieguvumi.